Nekad nebiju domājis, ka kādreiz ko tādu teikšu, bet te nu es rakstu, domāju tā un nemainīšu savas domas. Kad vēl nebija jādzīvo un jāmācās Ventspilī, tā man likās skaistākā un jaukākā pilsēta, kur es jebkad būtu vēlējies dzīvot, bet tagad, kopš te dzīvoju jau kādus 3 mēnešus, redzu, ka van viss tik skaisti, kā mums, iebraucējiem to patiktos domāt.
Iebraucot pilsētā uzreiz iekrīt acīs tām tīkamais “Sveicināti!” uzraksts, kas izvietots uz moderni veidota monumenta. Braucot dziļāk redzams, ka visur izvietotas norādes un apmaldīties praktiski nav iespējams. Vecpilsēta pa labi, Jūra uz priekšu, Staldzenes stāvkrasts atpakaļ, ideāli. Visas ielas skaisti nobruģētas, košas, zāliens īss, jo īss, visur puķu podi, ziedi, viss savās vietās. Labāku pilsētu nevar vēlēties, ne? Nepareizi!
Pagaidām vienīgais, kas Ventspilī tik tiešām ir labs, tā ir Ventspils Augstskola, taču var jau būt, ka vēl nesaskatu tās lielākos mīnusus, bet mani ļoti apmierina visas lekcijas un programmas saturs pirmajam pusgadam. Bet pati pilsēta… Viss ir skaisti, taču tajā pašā laikā arī mākslīgi. Te viss ir roku radīts. Es, kā no vidzemes nācis, esmu pieradis pie dabas mātes izsētajām sēklām - kokiem, akmeņiem ceļa vidū, bedrēm un zaļiem uz brūniem, vējā šūpojošiem laukiem. Ventspilī nekā tāda nav, jo pat sīkākais akmentiņš ir novietots precīzi tā, kā tas izskatītos skaisti un nevienam netraucētu, bet tas nav viss. Ne tikai ārējais izskats ir nepatīkams, bet arī iekšējais, jeb paši cilvēki. Staigājot pa pilsētu, visu laiku var redzēt neapmierinātas, nomāktas, domu un dusmu grumbu izrotātas sejas, kas diezin vai pasmaidīs uz pretī nākošo garāmgājēju. Nemaz nedrīkst iedomāties par iespēju pasveicināt tevi caururbjošā skatiena nēsātāju, jo tad tu būsi iztraucējis viņa, zem smagākā betona lielgabarīta paslēpto domu, ko neviens neuzzinās. Ja vien es saprastu par ko šī noslēgtība un aizdomīgums. Laikam man nebūs aizskart šo, aiz desmit galaktigām spīdošo zvaigzni…
2006.10.15 plkst. 23:43
Izsmeļošs domu nobloķēšanas raksturojums!:)
Man sagribējās mājās grābt lapas…
2006.10.15 plkst. 23:44
Domu nobloķēšanas?
Jā, redz kā, raisa darbaspējas
2006.10.15 plkst. 23:53
Tās jau drīzāk ir ilgas pēc mājām!Ventspilī tikai pusnaktī var dzirdēt,kā lido prom putni uz siltajām zemēm!bet mājās…var redzēt!
2006.10.16 plkst. 0:07
Jā, tā reiz ir, ehh, melanholija
2006.10.16 plkst. 16:32
Wahahah… nu redz, te nu bija uzpucētā Ventspils. Sirds dzīlēs es par šo pilsētu vienmēr esmu domājusi tieši šādi - nespēju iedomāties, ka varētu tur dzīvot. Kā jau no Rīgas centra nākušai, man vajag asfaltu, akmeņus, trolejbusus un tramvajus, burvīgos, vecos parkus… īstu, vecu bruģi… nevis Lemberga flīzītes
Turies, zaķuk.
2006.10.16 plkst. 16:49
Tak jā, es nezinu, baigi sūdīgi, bet vismaz klusums, miers un aukstums
Ideāli mācībām :))
2006.12.16 plkst. 3:25
man gan lasot šo, rodas nostaļģija pēc Ventspils un VeA. taču piekrītu, ka pilsēta ir pusmirusi - par maz ekonomiskās aktivitātes, es domāju.
2006.12.18 plkst. 13:08
Nu, kā kuram =)
Man vispār ir šoks, ka kāds vispāt to lasa =D
2008.05.7 plkst. 19:12
Nu jā… es arī, nākusi no saviem “Vidzemes džungļiem”, kā man tos tagad patīk saukt, tagad studēju VeA. Par augstskolu, nekādas runas, cepuri nost. Ideāla. Bet pilsēta… njā, precīzs raksturojums. Vienreiz dzirdēju ļusžus smejamies, ka tā jau tāda krievu un izbijušo noziedzinieku pilsēta. Un reizēm sajūta tiešām ir tāda. Bet man patīk šeit blandīties pa mežiem.
Jā, bet lai nu kā, es pilnīgi noteikti šeit negribētu dzīvot visu savu mūžu… man vajag savus “Vidzemes džungļus”!