Nekad nebiju domājis, ka šādu lietu varētu izmantot arī pat visparastākie vīrieši, arī ikdienā! Pavisam elementāri - taisnojot šlipses!
Vai tad nekad nav bijis tāds gadījums, ka no rīta ir jāsteidzas, viss ir saburzīts, bet nav laika pat gludināmo dēli izvilkt, kur nu sagaidīt kamēr uzkarsīs gludeklis. Te palīgā nāks matu taisnotājs, ļoti noderīga mantiņa. Palīdzēs gan pielīdzināt izgulēto ērkuli, gan iztaisnot lielā ātrumā nepaklausīgās krunciņas (ieteicams neizmantot uz sejas).
Ja nu kāds vēl nezin kāds šis brīnumrīks izskatās, skatās bildi 
Raksta autors Dewymo
Mazliet painteresējos un patulkoju, jo mani šis deža vū piemeklē ļoti bieži. Tad nu tā: Termins ”déja vu” (Franciski ”jau redzēts”, saukts arī par paramnēziju) apzīmē atgadījumus kad tikko pieredzētais ir jau norisinājies iepriekš. Terminu izstrādāja franču fiziķis atklājējs Emils Boraks (1851-1917), kas atspoguļojās viņa grāmatā L’Avenir des sciences psychiques (Fizikas zinātņu nākotne), kas bija paplašināts esejas variants, ko Emils bija rakstījis kā Čikāgas Universitātes students. Ja ir pieredzēts déja vu, tad ir zināmas dīvainās sajūtas, ka situācija jau reiz bijusi. Vis biežāk šī pagātnes “pieredze” tiek saistīta ar sapni vai nosapņoto, kaut gan ir gadījumi, kad cilvēks ir pārliecināts, ka kas tāds jau noticis.
Raksta autors Dewymo
Raksta autors Dewymo
Nekad nebiju domājis, ka kādreiz ko tādu teikšu, bet te nu es rakstu, domāju tā un nemainīšu savas domas. Kad vēl nebija jādzīvo un jāmācās Ventspilī, tā man likās skaistākā un jaukākā pilsēta, kur es jebkad būtu vēlējies dzīvot, bet tagad, kopš te dzīvoju jau kādus 3 mēnešus, redzu, ka van viss tik skaisti, kā mums, iebraucējiem to patiktos domāt. 
Es gan pats neko diži no individuālās dzīvošanas nesaprotu, bet zinu to, ka ar katru dienu manas dzīves izmaksas palielinās, lai cik tālā Latvijas nostūrī es neatrastos. Zinu tikai to, ka 100Ls mēnesī man, kā studentam, sākumā likās ļoti daudz, bet tagad, kad jau dzīvoju viens pats, pats sev gādāju ēdienu, pašam jāmaksā par īri, nu jau arī par internetu un izrādās arī par komunālajiem, tie 100Ls sāk likties kā kluss, izmisuma pilns kliedziens. Ja tā parēķina, tad pašam pāri paliek tikai 50Ls. Šie 50Ls ir jāierēķina ēdienam un citām lietām, varbūt arī aizbraukšanai uz Rīgu. Ja es ikdienā apēdu apmēram 1.50Ls, tad jāsāk rēķināt, vai man ir izdevīgi dzīvot! Ēdienam vien 45Ls mēnesī. 5 paliek pāri. Hmm, ko gan es par to varētu nopirkt, varbūt jaunu NIKE atslēgu piekariņu? Ak, nē, pat tas maksā dārgāk. Es nežēlojos, es dusmojos. Kā šitā var piekāst cilvēku, ka pasaka, ka jāmaksā gan par internetu, gan par komunālajiem. Tad kāda velna pēc es tos 30Ls par īri maksāju. Vai tik dzīvošana kastē neizmaksā lētāk. Es laikam vēl esmu nepieredzējis un neko šajās lietās nesaprotu, bet tomēr zinu, ka students vienmēr būs tas, kuram nekad nebūs naudas. Ak, aizmirsu vēl piebilst, ka ceļš līdz Rīgai izmaksā 4Ls vienā virzienā! Ko es varu pateikt citiem? Par to nākamajā rakstā…
